Viņš pastāstīja arī to, kā Parex banka nosaka, kurus objektus izlikt pārdošanai vai izīrēšanai, kā veidojas pārdošanas cena, kad banka ir gatava izstāties no izsoles, un arī par to, kā parādnieki reaģē uz lēmumu pārdot nekustamo īpašumu izsolē.

Pēc 2007.-2008. gada jauno mājokļu cenu neprātīgā krituma tikai retais Latvijas apbūvētājs 2010. gada sākumā uzdrošinājās sākt jaunus projektus. Tomēr kompānija IQ Projekts, neraugoties uz Latvijas ekonomikā valdošo skepticismu, nolēma izpētīt pieprasījumu, uzsākot Jūrmalā vienu no pirmajiem pēckrīzes dzīvojamiem projektiem. Sāka ar mazumiņu - deviņu dzīvokļu dzīvojamo māju Kalēju ielā 39. Projekta īpašnieka piedāvātā cena (no 1 250 eiro/m2) un produkta kvalitāte bija tāda, ka jau pirmajos divos mēnešos pēc celtniecības uzsākšanas tika pārdoti praktiski visi dzīvokļi. Vēl vairāk - rezervēšanas periodā uz vienu un to pašu dzīvokli pretendēja divi un pat trīs pircēji, tas ir, ja klients, kas dzīvokli bija rezervējis pirmais, nolemtu no pirkuma atteikties, tad nākamie pretendenti bija gatavi ieņemt viņa vietu.

Galvenais iemesls, kāpēc krīze Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir izrādījusies dziļāka un postošāka nekā citās valstīs, ir tas, ka Latvijā nav skaidras valsts zemes politikas. Šādu tēzi Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas Baltijas nodaļas dibināšanas konferencē pauda Latvijas nekustamo īpašumu kompāniju asociācijas „LANĪDA” vadītājs Edgars Šīns. «Ar zemes politikas jautājumiem Latvijā nodarbojas vismaz sešas dažādas ministrijas. Jau 19 gadus nekādi neizdodas pierunāt politiķus izturēties pret šo jautājumu ar vajadzīgo nopietnību. Tā ignorēšana nekustamo īpašumu tirgu ir aizvedusi līdz krīzei. Ja ar zemes politiku nodarbotos viena konkrēta institūcija, kas būtu atbildīga par to, pie mums nekad nebūtu tā, ka Rīgas konglomerātā ir ieplānots tāds mājokļu (kā individuālās, tā arī daudzdzīvokļu mājās) būvniecības daudzums, kura pietiktu četru miljonu cilvēku izmitināšanai!» paziņoja Edgars Šīns.