Starp valsts vadošajām amatpersonām netrūkst tādu, kuru parādsaistības mērāmas simtos tūkstošu latu, un ar to atdošanu katrs cīnās, kā nu var, – ņem kredītbrīvdienas, pārdod nekustamos īpašumus, iekasē apdrošināšanas atlīdzības.
Tomēr esot arī kopējs sauklis, kuru, atbildot uz Dienas jautājumiem, skandinot teju visi ierēdņi un valstsvīri: «Man kredīti problēmas nesagādā. Un ja arī sagādā, tad ar tām tieku galā.»
Pērn parādu atdošanas rekordiste bijusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane. Viņas alga pērn bijusi 69 tūkst. Ls, kas ir par 10 tūkst. Ls mazāk nekā 2009.gadā. Par spīti tam pēdējos divos gados savus parādus viņa pamanījusies nodeldēt par vairāk nekā 130 tūkst. Ls. I.Krūmane 2009.gadā pārdevusi māju par 150 tūkst. Ls, bet norāda, ka tas nav bijis parādsaistību diktēts solis. Viņa skaidro, ka kredītsaistības esot par mājas celtniecību uz jau garāk viņai piederošas zemes un to atdošana problēmas nesagādājot.
Savukārt aizņemšanās rekordists pērn bijis Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš deklarācijā norādījis parādsaistības 9,51 milj. Ls apmērā. Šī summa īpaši neatšķiras no gadu iepriekš norādītās. Ventspils mērs atdevis vien 30 tūkst. Ls parādu. Viņš arī paziņojis, ka parādi neesot kādai bankai vai kredītiestādei, bet gan bērniem.
Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs samazinājis savas parādsaistības par 100 tūkst. Ls līdz 293 tūkst. Ls. Viņš Dienai skaidro, ka saņēmis uzkrājošās apdrošināšanas atlīdzību, kuru novirzījis kredīta apmaksai. I.Rimšēvičs arī piebilst, ja radīsies kādas problēmas var notirgot arī kādu īpašumu, kas arī tiekot plānots.
Arī pārējās Dienas aptaujātās valsts amatpersonas atzinušas, ka problēmu ar parādsaistību kārtošanu neesot.
Valsts ieņēmumu dienestā, līdz 4.aprīlim savu deklarāciju bija iesnieguši 52,96 tūkst. amatpersonu no 56,77 tūkst., kurām tas bija jāizdara. No valsts augstākajām amatpersonām savu deklarāciju laikus iesnieguši esot visi, tomēr ne visas deklarācijas pieejamas jau publiski, jo tiekot vēl apstrādātas.
2009.gadā KNAB izvērtējis 925 deklarācijas, bet 2010.gadā – 1,02 tūkst., kas ir 1,79% no kopējā skaita. «Bieži vien konstatējam ienākumu neatbilstību izdevumiem. Pagājušogad bija 21 tāda amatpersona, bet deklarācijas audits uzsākts 16 amatpersonām,» piebilst KNAB pārstāve Ieva Karlsberga.
