Arhitekts: Rīgā jādomā par augstceltņu būvēšanu Daugavas kreisajā krastā.
Rīgas nākotnes apbūvē būtu jādomā par augstceltņu celtniecību Daugavas kreisajā krastā, savukārt labajā krastā, centra tuvumā, tām nebūtu jāatrodas, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja arhitektu biroja "Sarma&Norde arhitekti" arhitekts Visvaldis Sarma. "Es pieņemu, ka augstceltnei psiholoģiski un mentāli piemīt īpatnības, kas mums ne vienmēr patīk. Tomēr tās ir pareizais veids, kā attīstīt pilsētu centrus un kā attīstīt valsti vispār. Salīdzinājumam iedomāsimies autostāvvietu pie lielveikala, kurā redzam 100 automašīnas - tā ir milzīga teritorija, kura ir aizņemta ar neko. Un tad iedomāsimies, ka visi šie 100 autobraucēji ir iesēdināti vienā lielā autobusā, kas atrodas šajā stāvvietā. Arī augstceltnes ir jāuztver kā šie lielie autobusi. Augstceltne ir tāds tipisks pilsētas "autobuss", un mums šis "autobuss" ir jāizmanto," sacīja Sarma. Viņš skaidroja, ka katrā reģionā ar vārdu augstceltne saprot kaut ko citu. Rīgā par augstceltni tiek uzskatīta ēka, kas ir augstāka par desmit vai 15 stāviem. Pēc pilsētu tipoloģijas, augstceltne ir lielums, kas ir raksturīgs pilsētai, piebilda arhitekts. "Skaidrs, ka Rīgā, visticamāk, nekad neparādīsies ēkas ar 100 vai 150 stāviem. Tikpat grūti ir iedomāties, ka tuvākā nākotnē varētu sagaidīt 40 stāvu ēku. Iespējams, ka kādreiz Rīgā uzbūvēs 40 stāvu ēku, taču domāju, ka tā arī būs maksimālā augstuma robeža. 20 vai 25 stāvi ir tas augstums, kas Rīgas mērogam ir adekvāts, nedomāju, ka to vajadzētu pārsniegt. Rīgā noteiktais augstuma ierobežojums - 120 metri, kas nozīmē aptuveni 35 stāvus, - ir adekvāts un optimāls Rīgai. Nedomāju, ka arī kāds attīstītājs jebkad vēlēsies būvēt kaut ko augstāku," sacīja Sarma. |
